Oglekļa tērauda sakausējumus var iedalīt šādās kategorijās:
Tērauds ar zemu oglekļa saturu: oglekļa saturs parasti ir mazāks par 0. 25%. Tēraudam ar zemu oglekļa saturu ir salīdzinoši zema stiprība, bet laba plastiskums, izturība un metināšanas veiktspēja. To bieži izmanto dažādu plāksņu un apzīmogošanas, kā arī karburizētu detaļu ražošanai.
Vidēja oglekļa tērauds: oglekļa saturs ir starp {{0}}. 25% un 0,6%. Vidēja oglekļa tēraudam ir augsta izturība, bet nedaudz nepietiekama plastiskums un izturība. Pēc termiskās apstrādes un rūdīšanas tā izturība un izturība ir ievērojami uzlabota, piemērota vārpstu, stieņu un citu daļu ražošanai.
Tērauds ar augstu oglekļa saturu: oglekļa saturs ir lielāks par 0. 6%. Tēraudam ar augstu oglekļa saturu ir liela cietība un izturība, bet slikta plastika un izturība. Pēc rūdīšanas un vidējas temperatūras rūdīšanas tiek saglabāta tā cietība un izturība, kas piemērota tādu detaļu ražošanai kā avoti.
Parastais oglekļa tērauds: tas satur augstu fosforu un sēru. Parastajam oglekļa tēraudam ir zema izturība un cietība, bet zemas izmaksas, un to bieži izmanto vispārējo mehānisko detaļu un komponentu ražošanai.
Augstas kvalitātes oglekļa tērauds: satur zemāku fosforu un sēru. Augstas kvalitātes oglekļa tēraudam ir labākas mehāniskās īpašības, un to bieži izmanto svarīgu mehānisko detaļu un komponentu ražošanai. Augstas kvalitātes tērauds: satur zemāku fosforu un sēru. Augstas kvalitātes tēraudam ir augstākas mehāniskās īpašības, un to bieži izmanto galveno mehānisko detaļu un komponentu ražošanai. Turklāt oglekļa tēraudu var klasificēt arī pēc kausēšanas metodes un dezoksidācijas metodes, piemēram, atvērtā dzirdes tērauda, pārveidotāja tērauda, elektriskās krāsns tērauda, verdoša tērauda, nogalināta tērauda un daļēji nogalināta tērauda utt.